Pauls Cézanne (1905) - Klusā daba ar āboliem un persikiem

Acīm ir jāspēj satvert, salikt lietas kopā," sacījis Sezans, "smadzenes tam piešķirs formu." Klusajā dabā, kur mākslinieks rada pasauli, ko glezno, katrs priekšmets, katrs novietojums, katrs skatupunkts ir lēmums. Sezans šeit attēlotos priekšmetus gleznojis un pārgleznojis daudzas reizes. Galds, rakstainais audums un puķains krūze bija rekvizīti, ko viņš glabāja savā studijā. Katrs atšķirīgais sakārtojums bija jauna formu un to attiecību izpēte.

Šeit galds negaidīti slīpā leņķī noliecies, ignorējot tradicionālos perspektīvas likumus. Līdzīgi, krūzi redzam profilā, bet mums ļauts ieskatīties arī tās iekšpusē. Paradoksāli, ka tieši Sezana uzticība tam, ko viņš redzēja, izskaidro šo loģikas un trīsdimensionālās telpas "noliegumu". Nav tā, ka viņš apzināti plakani attēlotu telpu. Drīzāk viņš koncentrējas uz pašiem priekšmetiem, nevis perspektīvas shēmu – "gaisa kasti", kurā tie atrodas. Sezans strādāja lēni un apzināti. Dienu gaitā viņš pārvietoja savu molbertu, gleznojot dažādus priekšmetus – vai pat to pašu – no dažādiem skatupunktiem. Katru reizi viņš gleznoja to, ko redzēja. Tieši viņa aizrautība gleznošanas procesā virzīja viņa darbus uz abstrakciju.